Egons Dombrovskis spēlē trešo plosta nedēļu skatuviski patiesi līdz pēdējam mēles mežģim, atslābinātiem pļēgura kritieniem, un vienā brīdī sāk likties, ka sajūtama pat senu un nepārejošu paģiru, netīras miesas un savalkātu drēbju smaka.

— Edīte Tišheizere (“Ir” / “Platonovs un viņa sievietes”)

Sergejs Ščipicins

Dzimis 1976. gada 21. novembrī

2007. gadā beidzis Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas kursu „Drāmas režija” Dodina vadībā.

Režija Liepājas teātrī:

2019
B.Sleids “Nākamgad tai pašā laikā”

Nozīmīgākie iestudējumi citos teātros:
I. Gļinkovs „Divi uz mēness” (Tula, 2018)
A. Puškins „Mazās traģēdijas” (Valmiera, 2017)
E. de Filipo „Filumena Marturano” (Jekaterinburga, 2016)
M. Osipovs „Krieviskais un literatūra”(Sanktpēterburga, 2013);
T. Lets „Augusts. Osedžas zeme” (Samāra, 2012)
A. Stasjuks „Tumšais mežs” (Sanktpēterburga, 2012)
G. Bērks „Gagatin way” (Volgograda, 2010)
R. Hodons „Šikās kāzas” (Irkutska, 2010)
L. Zorins „Varšavas melodija” ( Rīga, 2009)
V. Sorokons „Dostojevskis – trip” (Sanktpēterburga, 2009)
M. Ravenhils „Shopping & Fucking (Sanktpēterburga, 2008)
G. Grekovs „Lielais līdzjūtīgais (Omska, 2008)
A. Puškins „Mocarts un Saljeri” (Jekaterinburga, 2008)
L. Zorins „Varšavas melodija” (Sanktpēterburga, 2007)