Ineses Kučinskas staltās Mātes izmisums par apkaunoto meitu, vērsies lāstos, burtiski satricina ar antīkās traģēdijas vērienu. Everita Pjata Baibas lomā ar balss intonācijām, emocijām, plastiku savieno šķietami nesavienojamo – ilgas pēc Ulda un vairīšanos no viņa.

— Silvija Radzobe (www.nra.lv / “Pūt, vējiņi!”)

Sergejs Ščipicins

Dzimis 1976. gada 21. novembrī

2007. gadā beidzis Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas kursu „Drāmas režija” Dodina vadībā.

Režija Liepājas teātrī:

2019
B.Sleids “Nākamgad tai pašā laikā”

Nozīmīgākie iestudējumi citos teātros:
I. Gļinkovs „Divi uz mēness” (Tula, 2018)
A. Puškins „Mazās traģēdijas” (Valmiera, 2017)
E. de Filipo „Filumena Marturano” (Jekaterinburga, 2016)
M. Osipovs „Krieviskais un literatūra”(Sanktpēterburga, 2013);
T. Lets „Augusts. Osedžas zeme” (Samāra, 2012)
A. Stasjuks „Tumšais mežs” (Sanktpēterburga, 2012)
G. Bērks „Gagatin way” (Volgograda, 2010)
R. Hodons „Šikās kāzas” (Irkutska, 2010)
L. Zorins „Varšavas melodija” ( Rīga, 2009)
V. Sorokons „Dostojevskis – trip” (Sanktpēterburga, 2009)
M. Ravenhils „Shopping & Fucking (Sanktpēterburga, 2008)
G. Grekovs „Lielais līdzjūtīgais (Omska, 2008)
A. Puškins „Mocarts un Saljeri” (Jekaterinburga, 2008)
L. Zorins „Varšavas melodija” (Sanktpēterburga, 2007)