Konstantīna Bogomolova interpretācija ir daudz dziļāka , nekā var šķist, un, iespējams, trāpa arī skatītājiem, kuri to nav gatavi atzīt. Kaut ko atņemot, režisors tomēr ko citu dod vietā. Līdzīgi kā Stavangerā, arī Mēnesī uz laukiem viņš runā par cilvēku neprasmi un nespēju mīlēt. Un dara to meistarīgi.

— Atis Rozentāls (“Kultūras Diena” / “Mēnesis uz laukiem”)

Sergejs Ščipicins

Dzimis 1976. gada 21. novembrī

2007. gadā beidzis Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas kursu „Drāmas režija” Dodina vadībā.

Režija Liepājas teātrī:

2019
B.Sleids “Nākamgad tai pašā laikā”

Nozīmīgākie iestudējumi citos teātros:
I. Gļinkovs „Divi uz mēness” (Tula, 2018)
A. Puškins „Mazās traģēdijas” (Valmiera, 2017)
E. de Filipo „Filumena Marturano” (Jekaterinburga, 2016)
M. Osipovs „Krieviskais un literatūra”(Sanktpēterburga, 2013);
T. Lets „Augusts. Osedžas zeme” (Samāra, 2012)
A. Stasjuks „Tumšais mežs” (Sanktpēterburga, 2012)
G. Bērks „Gagatin way” (Volgograda, 2010)
R. Hodons „Šikās kāzas” (Irkutska, 2010)
L. Zorins „Varšavas melodija” ( Rīga, 2009)
V. Sorokons „Dostojevskis – trip” (Sanktpēterburga, 2009)
M. Ravenhils „Shopping & Fucking (Sanktpēterburga, 2008)
G. Grekovs „Lielais līdzjūtīgais (Omska, 2008)
A. Puškins „Mocarts un Saljeri” (Jekaterinburga, 2008)
L. Zorins „Varšavas melodija” (Sanktpēterburga, 2007)